Morālais apdraudējums un nelabvēlīgā izvēle: kāda ir atšķirība?

Morālais risks un nelabvēlīgā atlase ir divi termini, ko ekonomikā, riska pārvaldībā un apdrošināšanā izmanto, lai aprakstītu situācijas, kad viena puse atrodas neizdevīgākā situācijā.

Morālas briesmas rodas, ja starp divām pusēm ir asimetriska informācija un mainās vienas puses uzvedība pēc darījuma noslēgšanas. Nelabvēlīga izvēle notiek, ja pirms darījuma starp pircēju un pārdevēju trūkst simetriskas informācijas.

Asimetriska informācija, ko sauc arī par informācijas mazspēju, notiek, ja vienai darījuma pusei ir lielākas materiālās zināšanas nekā otrai pusei. Parasti zinātāka puse ir pārdevējs. Simetriska informācija ir tad, kad abām pusēm ir vienādas zināšanas.

Nelabvēlīga atlase

Morālo kaitējumu

Morālas briesmas rodas, ja puse, kas ir piekritusi darījumam, sniedz maldinošu informāciju vai maina viņu uzvedību, jo uzskata, ka viņiem nebūs jāsaskaras ar savām darbībām.

Morālais risks ir risks, ka viena puse nav godprātīgi noslēgusi līgumu vai ir sniegusi nepatiesu informāciju par saviem aktīviem, pasīviem vai kredītspēju.

Turklāt morālais risks var nozīmēt arī to, ka pusei ir stimuls uzņemties neparastu risku, izmisīgi cenšoties nopelnīt peļņu pirms līguma noslēgšanas.

Nelabvēlīga atlase

Nelabvēlīga atlase raksturo situāciju, kad vienai darījuma pusei ir precīzāka un atšķirīgāka informācija nekā otrai pusei. Puse, kurā ir mazāk informācijas, ir neizdevīgākā situācijā nekā tā, kurai ir vairāk informācijas. Šī asimetrija rada nepietiekamu efektivitāti preču un pakalpojumu cenā un daudzumā. Lielākā daļa tirgus ekonomikas informācijas tiek nodota, izmantojot cenas, kas nozīmē, ka nelabvēlīgu izvēli parasti rada neefektīvi cenu signāli.

Morālas bīstamības piemērs

Lai apskatītu morālā kaitējuma piemēru, apsveriet apdrošināšanas pirkšanas sekas. Pieņemsim, ka mājas īpašniekam nav māju īpašnieku apdrošināšanas vai plūdu apdrošināšanas un viņš dzīvo plūdu zonā. Mājas īpašnieks ir ļoti uzmanīgs un abonē mājas drošības sistēmu, kas palīdz novērst ielaušanās. Vētras laikā viņš gatavojas plūdiem, notīrot notekas un pārvietojot mēbeles, lai novērstu postījumus.

Tomēr mājas īpašniekam ir apnicis vienmēr uztraukties par iespējamiem ielaušanās gadījumiem un gatavoties plūdiem, tāpēc viņš pērk mājas un plūdu apdrošināšanu. Pēc tam, kad viņa māja ir apdrošināta, mainās viņa izturēšanās un viņš ir mazāk uzmanīgs, viņš atstāj savas durvis atslēgtas, atceļ mājas drošības sistēmas abonementu un negatavojas plūdiem. Šajā gadījumā apdrošināšanas kompānija saskaras ar plūdu un ielaušanās riskiem un to sekām, rodas morālā kaitējuma problēma.

Nelabvēlīgas atlases piemērs

Dzīvības apdrošināšanas prēmijas var būt veids, kā aplūkot nelabvēlīgas izvēles piemēru. Pieņemsim, ka populācijā ir divas cilvēku grupas: tie, kas smēķē un nesporto, un tie, kas nesmēķē un vingro. Ir vispārzināms, ka tiem, kas smēķē un nesportē, ir īsāks dzīves ilgums nekā tiem, kas nesmēķē un neveic vingrojumus. Pieņemsim, ka ir divas personas, kuras vēlas iegādāties dzīvības apdrošināšanu, viena, kas smēķē un nesportē, un tāda, kas nesmēķē un vingro katru dienu. Tomēr apdrošināšanas sabiedrība bez papildu informācijas nevar atšķirt personu, kas smēķē un nesportē, no otras personas.

Apdrošināšanas kompānija lūdz personas aizpildīt anketas, lai tās atšķirtu. Tomēr indivīds, kurš smēķē un neveic vingrojumus, zina, ka patiesa atbildēšana nozīmē augstākas apdrošināšanas prēmijas, tāpēc viņš melo un saka, ka nesmēķē un ikdienā vingro. Tas noved pie nelabvēlīgas izvēles, kad dzīvības apdrošināšanas sabiedrība atrodas neizdevīgākā situācijā un pēc tam abām personām iekasē vienādu prēmiju. Tomēr apdrošināšana, kas nespēj smēķēt, ir vērtīgāka nekā nesmēķētāja, kas praktizē, jo vienai pusei ir vairāk jāgūst. Smēķētājam, kurš nenodarbojas ar fizisko aktivitāti, ir nepieciešama veselības apdrošināšana, un viņam ir pieejama zemāka prēmija.

Taustiņu izņemšana

• Gan morālais risks, gan nelabvēlīgā atlase ir termini, ko izmanto ekonomikā, riska pārvaldībā un apdrošināšanā, lai aprakstītu situācijas, kad viena puse ir neizdevīgākā stāvoklī pret otru.
• Morālas briesmas ir risks, ka viena puse nav godprātīgi noslēgusi līgumu vai ir mainījusi savu uzvedību pēc darījuma noslēgšanas, jo uzskata, ka viņiem nevajadzēs stāties pretī jebkādām sekām.
• Nelabvēlīga izvēle ir tad, kad pārdevēju rīcībā ir informācija, kuras pircējiem nav, vai otrādi, par kādu produktu kvalitātes aspektu. Tā ir arī tendence iegādāties dzīvības apdrošināšanu bīstamā darbā vai paaugstināta riska dzīvesveidā.