Parīzes nolīgums / COP21
Parīzes nolīgums ir vienošanās starp vairāk nekā 170 valstu vadītājiem, lai līdz 2100. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos zem 2 grādiem pēc Celsija (3, 6 F) virs pirmsindustriālā līmeņa. Ideālā gadījumā nolīguma mērķis ir: saglabājiet pieaugumu zem 1, 5 grādiem pēc Celsija (2, 7 F). Vienošanos sauc arī par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu 21. konferenci.
Divu nedēļu konference, kuras rezultātā tika panākta vienošanās, notika Parīzē 2015. gada decembrī. Sākot ar 2017. gada novembri, 195 UNFCCC locekļi ir parakstījuši nolīgumu, un 174 no tiem ir kļuvuši par tā dalībniekiem. Parīzes nolīgums aizstāj 2005. gada Kioto protokolu.
Izpratne par Parīzes vienošanos / COP21
Viens no nozīmīgākajiem 2015. gada Parīzes nolīguma rezultātiem bija tas, ka sākotnēji parakstīja gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Ķīna, lai arī kopš tā laika Amerikas Savienotās Valstis ir atjaunojušās. Kopā ASV un Ķīna rada aptuveni 44% no pasaules emisijām: 30% ir attiecināmi uz Ķīnu un 14% - uz Savienotajām Valstīm. Visi parakstītāji piekrita mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas temperatūras paaugstināšanās un citu risku dēļ, kas ietekmē visu pasauli. Vēl viens nozīmīgs nolīguma elements ir tas, ka tajā ietilpst valstis, kuras paļaujas uz ieņēmumiem no naftas un gāzes ieguves.
Katra valsts, kas piedalījās Pušu 21. konferencē, vienojās samazināt emisijas par konkrētiem procentiem, pamatojoties uz bāzes gada emisijas līmeni. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis solīja samazināt emisijas par 28% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Šie solījumi tiek saukti par paredzētiem nacionāli noteiktiem ieguldījumiem. Tika nolemts, ka katrai iesaistītajai valstij būs atļauts noteikt savas prioritātes un mērķus, jo katrai valstij ir atšķirīgi apstākļi un atšķirīgas iespējas veikt pārmaiņas.
Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās no Parīzes līguma
2017. gada 1. jūnijā Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Trumps paziņoja, ka ASV izstājas no 2015. gada Parīzes līguma. Trump sprieda, ka Parīzes vienošanās kaitēs vietējai ekonomikai un nostādīs tautu pastāvīgā neizdevīgā stāvoklī. Saskaņā ar Parīzes nolīguma 28. pantu Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās nevar notikt pirms 2020. gada 2. novembra. Līdz tam, iespējams, Savienotajām Valstīm būs jāpilda savas saistības saskaņā ar nolīgumu, piemēram, jāpaziņo Apvienotajām Nācijām par savām emisijām.
Amerikas Savienoto Valstu lēmums izstāties tika pieņemts ar plašu ASV un pasaules pilsoņu, reliģisko organizāciju, uzņēmumu, politisko līderu, zinātnieku un vides aizstāvju nosodījumu. Neskatoties uz izstāšanos, vairāki ASV štatu vadītāji ir izveidojuši Amerikas Savienoto Valstu Klimata aliansi un apņēmušies turpināt ievērot un virzīt uz priekšu Parīzes vienošanos.
Parīzes nolīguma struktūra
Lai nolīgums tiktu noslēgts, bija jāpievienojas vismaz 55 valstīm, kuras pārstāv vismaz 55% no pasaules emisijām. Līgums oficiālajām saistībām tika atvērts 2016. gada aprīlī un noslēdzās 2017. gada aprīlī. Pēc tam, kad valsts līderis nolēma pievienoties nolīgumam, šīs valsts oficiālai līdzdalībai bija nepieciešams valdības apstiprinājums vai nacionālā likuma pieņemšana. Šo galveno dalībnieku un Ķīnas līdzdalība bija būtiska 55 procentu atzīmes sasniegšanai, jo sākotnējās 24 valstis, kas ratificēja nolīgumu, radīja tikai aptuveni 1% no pasaules emisijām.
Vides grupas, kaut arī atbalsta, ir brīdinājušas, ka ar vienošanos nepietiek, lai novērstu katastrofālo globālo sasilšanu, jo valstu saistības ar oglekļa izmešu samazināšanu nebūs pietiekamas, lai sasniegtu temperatūras mērķus. Cita kritika ir saistīta ar domstarpībām par zinātni par klimata izmaiņām un nolīguma spēju novērst zaudējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām visneaizsargātākajās valstīs, piemēram, lielākajā daļā Āfrikas valstu, daudzās Dienvidāzijas valstīs un vairākās Dienvidu un Centrālamerikas valstīs.
Parakstītāji tiek mudināti attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus un veidot tādu infrastruktūru kā jūras sienas, lai mazinātu globālās sasilšanas sekas. Reizi piecos gados uzņēmumiem jāziņo par progresu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas plāniem. Parīzes nolīgums arī prasa attīstītajām valstīm nosūtīt 100 miljardus USD gadā jaunattīstības valstīm, sākot ar 2020. gadu, kad nolīgums stāsies spēkā. Laika gaitā šī summa palielināsies.
Investīciju kontu salīdzināšana Piegādātāja nosaukums Apraksts Reklāmdevēja atklāšana × Piedāvājumi, kas parādās šajā tabulā, ir no partnerībām, no kurām Investtopedia saņem kompensāciju.