Galvenais » budžets un ietaupījumi » Aktīvu piešķiršana salīdzinājumā ar drošības izvēli: kāda ir atšķirība?

Aktīvu piešķiršana salīdzinājumā ar drošības izvēli: kāda ir atšķirība?

budžets un ietaupījumi : Aktīvu piešķiršana salīdzinājumā ar drošības izvēli: kāda ir atšķirība?
Aktīvu piešķiršana salīdzinājumā ar drošības izvēli: pārskats

Aktīvu piešķiršana un vērtspapīru atlase ir galvenie ieguldījumu stratēģijas elementi, taču tiem nepieciešama atsevišķa un atšķirīga metodika.

Aktīvu sadale ir plaša stratēģija, kas nosaka aktīvu kopumu, kas jāpatur portfelī, lai panāktu optimālu riska un ienesīguma līdzsvaru, pamatojoties uz investora riska profilu un ieguldījumu mērķiem. Vērtspapīru atlase ir atsevišķu vērtspapīru identificēšanas process noteiktā aktīvu klasē, kas veidos portfeli.

Taustiņu izņemšana

  • Aktīvu piešķiršana nosaka portfelī esošo aktīvu kopumu, savukārt vērtspapīru atlase ir atsevišķu vērtspapīru identificēšanas process.
  • Aktīvu piešķiršanas mērķis ir veidot savstarpēji nesaistītu aktīvu portfeli, pamatojoties uz risku un atdevi, samazinot portfeļa risku, vienlaikus palielinot atdevi.
  • Drošības atlase notiek pēc tam, kad ir noteikts aktīvu sadalījums, savukārt aktīvi, piemēram, indeksu fondi un ETF, tiek izmantoti sadales mērķu sasniegšanai.
  • Efektīva tirgus hipotēze parāda, ka veiksmīgas investīciju stratēģijas izveidē aktīvu piešķiršana ir svarīgāka par vērtspapīru izvēli.

Aktīvu piešķiršana

Ir vispāratzīts, ka dažādi aktīvu veidi mēdz rīkoties atšķirīgi, reaģējot uz tirgus apstākļiem. Piemēram, tirgus apstākļos, kad akcijas darbojas labi, obligācijām parasti ir slikta veiktspēja vai ja lielkapitāla akcijas pārspēj tirgu, mazkapitāla akcijas var būt sliktas.

Investīciju izteiksmē šie aktīvi nav savstarpēji saistīti. Aktīvu sadale ir prakse sajaukt savstarpēji nesaistītus aktīvus, lai atrastu optimālu riska un ienesīguma līdzsvaru, pamatojoties uz investora ieguldījumu profilu. Aktīvu piešķiršanas mērķis ir samazināt portfeļa risku, vienlaikus palielinot efektīva portfeļa atdevi.

Ieguldītājam, kurš vēlas augstāku atdevi ar vēlmi uzņemties lielāku risku, aktīvu sadalījums tiek vairāk svērts pret akcijām, nevis obligācijām. 80/20 vai 90/10 akciju apvienojums ar obligācijām tiktu uzskatīts par agresīvu sadalījumu. Portfeļa pašu kapitāla ietvaros aktīvu sadalījumu var sīkāk sadalīt starp agresīvas izaugsmes akcijām, jaunattīstības tirgiem, mazo un vidējo kapitālu un lielkapitāla akcijām. Konservatīvāks ieguldītājs var izvēlēties 60/40 vai 50/50 akciju paketi obligācijām ar lielāku piešķīrumu liela apjoma akcijām.

Drošības izvēle

Pēc aktīvu sadales stratēģijas izstrādes ir jāizvēlas vērtspapīri, lai izveidotu portfeli un aizpildītu sadales mērķus saskaņā ar stratēģiju. Lielākā daļa investoru parasti izvēlas kādu no kopējiem fondiem, indeksu fondiem un biržā tirgotiem fondiem, pielāgojot fondu ieguldījumu mērķus dažādiem aktīvu sadales stratēģijas komponentiem.

Piemēram, konservatīvs ieguldītājs var skatīties uz fondiem, kas papildus kapitāla palielināšanai vēlas saglabāt kapitālu, savukārt agresīvāks ieguldītājs var apsvērt fondus, kas stingri cenšas panākt kapitāla vērtības pieaugumu.

Pasīvie investori parasti koncentrējas uz zemu cenu indeksu fondiem, kas mēģina atkārtot akciju indeksa sastāvu. Konservatīvs ieguldītājs var apsvērt indeksa fondus, kas seko Standard & Poor's 500 (S&P 500) indeksam, vai dividenžu maksājošo akciju indeksu, savukārt mērens investors var sajaukt S&P 500 indeksa fondu ar mazāku piešķīrumu vidējā kapitālā vai mazu. -kapitāla fonds.

Aktīvie investori, kuri meklē iespējas pārspēt indeksus, var izvēlēties starp tūkstošiem aktīvi pārvaldītu fondu. Lielāki investori, kuriem ir vairāk nekā 1 miljons dolāru aktīvu, varētu izvēlēties strādāt ar naudas pārvaldītāju, kurš portfeļa izveidošanai izvēlas atsevišķus akcijas.

Īpaši apsvērumi

Aktīvu piešķiršanā tiek pieņemta nenoteiktība par aktīvu cenu turpmāko virzību un ka atkarībā no tirgus un ekonomiskajiem apstākļiem konkrētajā laikā daži aktīvi palielināsies, bet citi samazināsies. Aktīvu piešķiršana vairāk attiecas uz riska un nepastāvības pārvaldību, nevis darbības pārvaldību. Atsevišķu vērtspapīru izvēle prasa zināšanas par nākotni un to, ka ieguldītājam ir kāda informācija, kas viņu informē par cenu turpmāko virzību.

Viljama Šarpa izstrādātā Efektīvā tirgus hipotēze parādīja, ka akciju cenas pilnībā atspoguļo visu pieejamo informāciju un cerības, kas liegtu ieguldītājiem konsekventi izmantot krājumus, kas nepareizi novērtēti. Sharps secināja, ka ieguldītājiem labāk izvēlēties piemērotu aktīvu sadalījumu un ieguldīt labi diversificētā pasīvi pārvaldītu fondu portfelī.

Kaut arī gan aktīvu piešķiršana, gan atbilstošu vērtspapīru atlase ir svarīga ieguldījumu stratēģijai, daudz svarīgāk ir atlasīt pareizo aktīvu sadalījumu, kuru pēc tam var aizpildīt ar indeksu izsekošanas fondiem.

Investīciju kontu salīdzināšana Piegādātāja nosaukums Apraksts Reklāmdevēja atklāšana × Piedāvājumi, kas parādās šajā tabulā, ir no partnerībām, no kurām Investtopedia saņem kompensāciju.
Ieteicams
Atstājiet Savu Komentāru