Norēķinu konta izpēte maksājumu bilancē

Maksājumu bilance (BOP) ir vieta, kur valstis reģistrē savus monetāros darījumus ar pārējo pasauli. Izskatot valsts maksājumu bilances tekošā konta daļu, var iegūt labu priekšstatu par tās ekonomisko darbību. Tas ietver aktivitātes ap valsts rūpniecību, kapitāla tirgu, pakalpojumiem un naudu, ko valstī ieved no citām valdībām vai izmantojot naudas pārvedumus.

Aprēķinot valsts tekošā konta bilanci (CAB), mēs jums norādīsim, vai tai ir deficīts vai pārpalikums. Ja ir deficīts, vai tas nozīmē, ka ekonomika ir vāja? Vai pārpalikums automātiski nozīmē, ka ekonomika ir stipra? Nav nepieciešams. Analizējot tekošā konta valsts bilances posteni, ir svarīgi ņemt vērā visus iesaistītos faktorus.

Norēķinu konta pamatkomponenti

Apskatot valsts norēķinu kontu, ir svarīgi saprast četrus galvenos komponentus, kas to ietekmē: preces, pakalpojumi, ienākumi un kārtējie pārvedumi.

Norēķinu konta deficīts

1. Preces: tās ir kustamas un fiziskas, un darījums jāreģistrē kategorijā “preces”, īpašumtiesību maiņa no (vietējās valsts) rezidenta vai uz to, no nerezidenta (ārvalstī) vai no tā ir jānotiek. Pie kustamām precēm pieder vispārīgas preces, preces, kuras izmanto citu preču apstrādei, un nemonetārs zelts. Eksports tiek apzīmēts kā kredīts (nauda ienāk), bet imports tiek atzīmēts kā debets (nauda aiziet).
2. Pakalpojumi: šie darījumi rodas no nemateriālas darbības, piemēram, transporta, biznesa pakalpojumiem, tūrisma, honorāriem vai licencēšanas. Ja par pakalpojumu tiek samaksāta nauda, ​​to reģistrē kā importu (debetu). Ja nauda tiek saņemta, to reģistrē kā eksportu (kredītu).
3. Ienākumi: ienākumi ir nauda, ​​ko ieved (kredīts) vai izsniedz (debeta) valstī no algām, portfeļieguldījumiem (piemēram, dividenžu veidā), tiešajām investīcijām vai jebkura cita veida ieguldījumiem. Preces, pakalpojumi un ienākumi kopā nodrošina ekonomiku, lai tā darbotos. Tas nozīmē, ka šajās kategorijās ietvertie priekšmeti ir faktiskie resursi, kas tiek pārsūtīti uz valsti un no tās ekonomiskās ražošanas nolūkos.
4. Kārtējie pārskaitījumi: kārtējie pārskaitījumi ir vienpusēji pārskaitījumi, par ko nekas netiek saņemts. Tie ietver darbinieku pārskaitījumus, ziedojumus, atbalstu un dotācijas, oficiālu palīdzību un pensijas. To rakstura dēļ kārtējie pārvedumi netiek uzskatīti par reāliem resursiem, kas ietekmē ekonomisko ražošanu.

Norēķinu konta bilances formula

Tagad, kad esam aptvēruši četrus pamatkomponentus, mēs varam aplūkot matemātisko vienādojumu, kas ļauj mums noteikt CAB. Tas mums norāda, vai norēķinu kontā ir deficīts vai pārpalikums (vai tam ir vairāk kredīta vai debeta). Tas mums palīdzēs saprast, no kurienes var rasties neatbilstības un kā var pārstrukturēt resursus, lai nodrošinātu labāku ekonomikas darbību.

CAB = (X − M) + (NY + NCT), kur: X = preču un pakalpojumu eksportsM = preču un pakalpojumu importsNY = tīrie ienākumi ārzemēs \ sākas {saskaņots} & CAB = (XM) + (NY + NCT) \ \ & \ textbf {kur:} \\ & X = \ teksts {preču un pakalpojumu eksports} \\ & M = \ teksts {preču un pakalpojumu imports} \\ & NY = \ teksts {neto ienākumi ārzemēs} \\ & NCT = \ teksts {Neto kārtējie pārvedumi} \ beigas {izlīdzināts} CAB = (X − M) + (NY + NCT), kur: X = preču un pakalpojumu eksportsM = preču un pakalpojumu importsNY = neto ienākumi ārzemēs

Ko nozīmē CAB?

Teorētiski CAB jābūt nullei, bet reālajā pasaulē tas ir maz ticams. Ja tekošajam kontam ir pārpalikums vai deficīts, tas mums kaut ko pastāsta par attiecīgās valdības valdību un stāvokli gan atsevišķi, gan salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem.

Pārpalikums norāda uz ekonomiku, kas ir tīrais kreditors pārējā pasaulē. Tas nozīmē, ka valsts, visticamāk, nodrošinās pārpilnību ar resursiem citām tautsaimniecībām, un tā ir parādā naudu. Nodrošinot šos resursus ārzemēs, valsts ar CAB pārpalikumu dod citām tautsaimniecībām iespēju palielināt savu produktivitāti, saglabājot deficītu. To sauc par deficīta finansēšanu.

CAB deficīts atspoguļo valdību un ekonomiku, kas ir neto parādnieks pārējai pasaulei. Tas iegulda vairāk, nekā ietaupa, un izmanto citu valstu resursus, lai izpildītu vietējā patēriņa un investīciju prasības.

Piemēram, ekonomika nolemj, ka tai ir jāiegulda nākotnē, lai ilgtermiņā gūtu ienākumus no ieguldījumiem. Tā vietā, lai ietaupītu, tas naudu pārsūta uz ārzemēm investīciju projektā. Minētā perioda maksājumu bilances finanšu kontā to iezīmēs kā debetu, bet, nākotnes ienākumus saņemot, tos ierakstīs kā ieguldījumu ienākumus (kredītu) tekošā konta ienākumu sadaļā.

Tekošā konta deficītu parasti papildina ārvalstu valūtas aktīvu izsīkums, jo šīs rezerves tiktu izmantotas ieguldījumiem ārzemēs. Deficīts varētu nozīmēt arī palielinātas ārvalstu investīcijas vietējā tirgū, un tādā gadījumā vietējā ekonomika nākotnē varētu maksāt ārvalstu ekonomikas investīciju ienākumus.

Norēķinu konta analīze

Ir svarīgi saprast, no kurienes nāk CAB deficīts vai pārpalikums. Analizējot to, noteikti izpētiet, kas veicina papildu kredītu vai debetu un kas tiek darīts, lai mazinātu sekas.

Atkarībā no nācijas ekonomiskās izaugsmes pakāpes, mērķiem un, protams, ekonomiskās programmas īstenošanas, tekošā konta stāvoklis ir atkarīgs no attiecīgās valsts īpašībām. Piemēram, pārpalikums, ko finansē no ziedojumiem, iespējams, nav visapdomīgākais veids, kā vadīt ekonomiku.

Preču un pakalpojumu eksporta un importa deficīts apvienojumā, ko savādāk dēvē par tirdzniecības bilances (BOT) deficītu, varētu nozīmēt, ka valsts vairāk importē, lai palielinātu savu produktivitāti un, iespējams, palielinātu eksportu. Tas, savukārt, galu galā varētu finansēt un mazināt deficītu.

Deficītu var izraisīt arī ārvalstu investīciju pieaugums un vietējās ekonomikas paaugstinātās saistības maksāt ienākumus no ieguldījumiem (tekošā konta ienākumu debets). Investīcijas no ārvalstīm parasti pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku, jo, ja tās tiek izmantotas saprātīgi, tās nākotnē nodrošina šīs ekonomikas tirgus vērtības un ražošanas palielināšanos. Tas var ļaut vietējai ekonomikai galu galā palielināt eksportu un atkal novērst deficītu.

Tātad deficīts ne vienmēr ir slikts ekonomikai, it īpaši ekonomikai attīstības stadijā vai reformas stadijā. Dažreiz ekonomikai ir jātērē nauda, ​​lai nopelnītu naudu, tāpēc tai tīši rodas deficīts. Tomēr ekonomikai jābūt gatavai finansēt šo deficītu, izmantojot dažādus līdzekļus, kas palīdzēs samazināt ārējās saistības un palielināt kredītus no ārvalstīm.

Piemēram, iespējams, ka riskantāks ir tekošā konta deficīts, ko finansē ar īstermiņa portfeļieguldījumiem vai aizņēmumiem. Tas ir tāpēc, ka pēkšņas neveiksmes jaunajā kapitāla tirgū vai neparedzēta ārvalstu valdības palīdzības apturēšana, iespējams, politiskas spriedzes dēļ, izraisīs tūlītēju kredīta pārtraukšanu norēķinu kontā.