Sākotnējā cenu noteikšana
Sākotnējā cenu noteikšana attiecas uz procentu likmēm un limitiem, kas kredītņēmējam noteikti kredītkartes parakstīšanā un izsniegšanā. Kredītkaršu parakstīšanā kreditors izmantos automatizētu tehnoloģiju, lai izveidotu visus cenu noteikšanas nosacījumus attiecību sākumā. Sīkāka informācija par aizņēmēja sākotnējiem cenu noteikumiem ir iekļauta viņu kredītlīgumā. Sākotnējie cenu noteikšanas nosacījumi tiek veidoti, izmantojot pielāgotas uz risku balstītas cenu noteikšanas metodikas, kurās ņemts vērā aizņēmēja kredītprofils un parāda ienākumi. Izmantojot šos datus, kreditors kredītkartes priekšnoteikumus nosaka kredītkartes cenu noteikšanai. Cenu noteikšanas nosacījumi galvenokārt koncentrējas uz aizņēmēja procentu likmi un kredītlimitu.
Sākotnējā cenu skaidrojums
Sākotnējā cenu noteikšana ir kredītkaršu metode, kuras pamatā ir uz risku balstīta cenu noteikšanas metodika. Kredītu tirgū vēsturiski tiek izmantota uz risku balstīta cenu noteikšanas metodika, lai noteiktu visu veidu cenu noteikšanu dažādiem aizdevuma produktiem. Kredītkaršu firmas izmanto modificētu šīs metodikas versiju, lai nonāktu pie noteikumiem, kas izveidoti, izmantojot parakstīšanas sistēmas, kas analizē informāciju no kredītkartes aizņēmēja kredītprogrammas.
Kredītkartes cenu noteikšana
Kredītkartēm ir sava cenu noteikšanas sistēma, kas var atšķirties no neatjaunojamajiem parādiem, tomēr abas izmantos uz risku balstītu cenu noteikšanu kā galveno parakstīšanas metodiku nosacījumu noteikšanai. Kredītkartes cenu parasti veido tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas ar noteikumiem, kas aizņēmējam tiek sniegti reālā laikā.
Lielākajai daļai kredītkaršu būs mainīgas likmes, kas aizņēmējam piešķir rezervi, pamatojoties uz viņu kredītprofilu un parāda un ienākumu attiecību. Kredītkaršu firmas kā mārketinga instrumentu aizņēmējiem parasti nodrošina aprēķinātās procentu likmes par saviem cenu noteikumiem. Aizņēmēji, kas pēta kredītkartes, aizdevēja vietnē var atrast aizdevēja standartizētās likmes, kas parasti atrodamas tādās sadaļās kā “cenas un nosacījumi”, “cenu informācija” vai “likmes, atlīdzības un cita informācija”.
Aizdevēja tirgotās likmes kalpos par bāzi sākotnējo cenu noteikumu noteikšanai parakstīšanas procesā. Tā kā lielākajai daļai kredītkaršu ir mainīgas likmes, tās parasti balstās uz aizdevēja indeksēto likmi un starpību. Tam nepieciešama kredītkartes parakstīšanas tehnoloģija, lai katram aizņēmējam izveidotu īpašu rezervi. Parakstīšanas procesā aizdevējs arī nosaka kredītlimitu. Aizdevēji konta kredītlimitu nosaka, izmantojot aizņēmēja pieteikuma informāciju. Kredīta limiti katram kredīta ņēmējam parasti ir atšķirīgi. Lielākajai daļai kredītkaršu procentu likme un kredītlimits ir divi galvenie sākotnējie cenu mainīgie. Šie mainīgie lielumi parasti tiek izveidoti uzreiz ar kredīta apstiprinājumu, kas arī sastāda kredītkartes līgumu, kas aizņēmējam jāparaksta, lai atvērtu kontu.
Kredītkaršu līgumi
Kredītkartes parasti nodrošina tūlītēju lēmumu par jaunu kredītkartes kontu, kas kreditoram liek ļoti paļauties uz automatizēto parakstīšanas tehnoloģiju, kas apstrādā automatizētu lietojumprogrammu un nekavējoties kredītņēmējam nodrošina kredītņēmēja sākotnējos cenu noteikšanas nosacījumus kredītkaršu līgumā. Kredītkartes līgumā ir norādīti arī citi svarīgi aizņēmēja faktori, piemēram, maksas. Parasti maksa par visiem kredītkartes produktiem ir nemainīga visos kontos. Maksājumos par kredītkartēm var būt iekasēta nokavējuma nauda, ikmēneša maksa par konta uzturēšanu un gada maksa.
Aizņēmējs var paļauties uz kredītkartes līgumu, lai sniegtu visu informāciju par kontu. Kredītkartes līgums kalpo kā aizdevuma līgums. Tajā būs iekļautas produkta politikas attiecībā uz novēlotiem maksājumiem, kavējumiem un saistību nepildīšanu. Tas ietvers arī visas produkta procedūras, īpaši detalizēti aprakstot, kā produkts iekasēs procentus.