3 Krievijas ekonomiskās problēmas 2016. gadā

Naftas cenu krišanās un tirdzniecības sankciju ieviešana pēc konflikta Ukrainā ir bijuši divi galvenie faktori, kas 2015. gadā ietekmēja Krievijas ekonomiku. Sakarā ar Krievijas lielo pakļaušanu naftas eksporta ieņēmumiem, naftas cenu pazemināšanās vienlaikus izraisīja ekonomiskās produkcijas kritumu un strauju inflāciju., radot izaicinājumus politikas veidotājiem. Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas apgrūtināja naftas cenu ietekmi, saspīlējot IKP un novedot pie rubļa vērtības samazināšanās. 2016. gadā Krieviju turpinās izaicināt šo jautājumu nemainīgā ietekme. Zemās naftas cenas, inflācija un investoru uzticība ir trīs lielākie izaicinājumi, ar kuriem Krievijas ekonomika saskārās 2016. gadā.

1. Zemas naftas cenas un lejupslīde

Nafta ir lielākais Krievijas eksports, kas 2014. gadā bija 58, 6% no kopējās eksportētās vērtības. Eksportētās naftas īpatsvars tajā gadā bija vairāk nekā 8% no IKP. Arī citas izejvielas, piemēram, metāli, ir nozīmīgi ieguldījumi valsts eksportā. Enerģijas un preču cenu kritums visā 2015. gadā smagi skāra ekonomiku, ierobežojot Krievijas lielāko nozaru pieejamos ienākumus un apdraudot algas un nodarbinātību. Ilgstoši zemās naftas cenas, iespējams, saglabās recesijas apstākļus Krievijā, un OPEC, Kuveitas, Saūda Arābijas un Irānas paziņojumi liecina, ka lielākie naftas ražotāji sagaida, ka naftas cenas 2016. gadā saglabāsies zemas.

Tiek prognozēts, ka Krievijas IKP 2016. gadā atkal samazināsies, lai gan cerības par kontrakcijas smagumu svārstās no mazāk nekā 1% līdz gandrīz 4%. Krievijas monetārās iestādes ir izteikušas vēlmi koncentrēt politiku uz atbrīvojuma no inflācijas piedāvāšanu, taču pastāv populārs un politisks spiediens, lai atvieglotu procentu likmes, mēģinot katalizēt ekonomikas izaugsmi. Krievijas patērētājiem vajadzētu sagaidīt pastāvīgu spiedienu uz nodarbinātību un algām, ko izraisa nepārtrauktas zemās naftas cenas un strukturālās problēmas, savukārt Krievijas valdībai jānovērtē izlaides samazinājuma smagums attiecībā pret fiskālajiem un monetārajiem riskiem, kas saistīti ar recesijas samazināšanas pasākumiem.

2. Inflācija

Reaģējot uz ekonomiskajiem satricinājumiem 2013. un 2014. gadā, Krievijas valdība vairākas reizes devalvēja rubli, taču tas neizraisīja vēlamo eksporta pieaugumu. Eiropas Savienības un ASV sankcijas pret Krievijas bankām arī izraisīja rubļa vērtības samazināšanos, jo Krievijas uzņēmumi bija spiesti piesaistīt ārvalstu valūtas rezerves no centrālās bankas. Naftas cenu krišanās ir izraisījusi arī rubļa kritumu attiecībā pret citām valūtām, savukārt importēto pārtikas preču un patēriņa preču embargo palielināja dzīves dārdzību.

Inflācija un pieaugošās patēriņa preču cenas ir negatīvi ietekmējušas mājsaimniecības, un tas turpinās skar Krievijas ekonomiku arī 2016. gadā. Straujā inflācija ir ierobežojusi arī Krievijas monetārajām iestādēm pieejamos politikas pasākumus. Procentu likmju samazināšana ir kopēja politikas reakcija uz lejupslīdes apstākļiem, kas rada stimulu ieguldījumiem un darba vietu radīšanai, kā arī rada inflāciju. Tā kā inflācija 2015. gadā palielinājās par aptuveni 15%, Krievijas centrālā banka nespēja uzturēt valūtas vērtēšanas stratēģijas, kuras tika izmantotas ekonomikas stimulēšanai. Krievijas patērētāji, visticamāk, turpinās redzēt pirktspējas pazemināšanos, pat ja inflācija tiks samazināta no augstās līmeņa. Krievijas valdībai būs stingri jāuzrauga savu ierobežojošāko monetāro darbību panākumi, vienlaikus nodrošinot, ka procentu likmes nav pārāk augstas, lai veicinātu izaugsmi.

3. Investoru pārliecība

Investoru uzticības Krievijai ierobežošanai ir apvienoti daudzi faktori. Bažas par korupciju un uzņēmējdarbības vienkāršību vēsturiski dažus ieguldītājus ir atturējušas no darījumiem ar Krievijas aktīviem, lai gan pārskatu standartu un juridiskās struktūras uzlabošana pēdējos gados ir palīdzējusi mazināt šīs bailes. Citi novērotāji norāda, ka privātā īpašuma tiesības, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesības, nav pietiekamas, lai piesaistītu kapitāla ieplūdi tādā pašā apjomā kā attīstītākajās valstīs, taču šo aizspriedumu nevar uzskatīt par universālu. Neskatoties uz šiem jautājumiem, politiskais satricinājums ir izraisījis kapitāla aizplūšanu, jo konflikts ar Ukrainu un Turciju ir atturējis investorus no darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem. Piekļuve pasaules kapitāla tirgiem ir svarīga lielo uzņēmumu finansiālajai stabilitātei, tāpēc Krievijas politikas veidotājiem ir jāapzinās sava reputācija kapitāla sadalītāju acīs visā pasaulē.